Es kā dziesminieks - īsumā par sevi

Latviešu bardi un folkmūzikas dziesminieki - dziesmu autors un izpildītājs, mūziķis Uldis Altens, Latvija / esejas un muzikālā poēzija
Uldis Altens
Par sevi kā dziesminieku varu teikt - esmu komforta zonas mākslinieks, kurš vislabāk atraisās intelektuāli radošā vidē ar tai atbilstošu nepārspīlētas sterilitātes auditoriju.

Pēc izglītības esmu dizainers un ar pieredzi interjeru restaurācijā; kā arī mājaslapu satura, foto un reklāmvides internetā speciālists. Šī lapa tapusi gan kā ieskats manās dziesminieka būšanās - esejās un dziesmiņās,- gan arī kā virtuālā grāmata, kā tikšanās meklējums.

Dziedu, jo dzīvoju – dziesmai skanot, tās vibrācijās izdzīvoju sajūtas, par kurām reizēm gribot vai negribot bet ir nācies aizdomāties. Manis radītās dziesmas ir kā sejas, kā esejas un pilsētas, kuras top tapušas un nebeidzami mainās. Tās ir dialogs un iedvesmas- vēsmas, vārds un vārdojums. Un tās ir arī mans radošais kliedziens.

Mans dziesminieka dzīvesstāsts:


Mana mamma un viņas dzimtas radi bija lieli dziedātāji. Katri radu saieti ieilga ar, kā man likās, stundām ilgu dziedāšanu pie klāta galda. Un arī mani pašu bērnībā jau no pirmajiem skolas gadiem pieaugušie centās dabūt uz skatuves: ar dzejoļu deklamēšanu, dejošanu tautas dejās, bet vēlāk jau pusaudža gados pats izvēlējos teātra spēlēšanu dramatiskajā kolektīvā. Pieaugot, tā izvērtās jau kā sevis pārvarēšana, jo mazotnē, kad vajadzēja publiski ar jelko iestudētu uzstāties, ļoti uztraucos, tas man bija vislielākais bieds. No tāda skolā pasākuma kā dziedāšanas korī veikli izvairījos, mēģinājumos apzināti sākot pārāk skaļi un greizi dziedāt, kā rezultātā mana klātbūtne tur kļuva apgrūtinoša, bet iegūtā personības brīvība man likās tomēr pievilcīgāka.

Un tā jau ir, laikam esmu individuālists, kam, iespējams, vairāk kā citiem nepieciešams redzējums uz dzīvi kā ar neiestududētu skatu no malas.

1985.g. Dobeles ģimnāzijā sekmīgi pabeidzu matemātikas, fizikas un ped. novirziena klasi. Bet pēc dienesta armijā, krasi nomainot profesionālo orientāciju, pievērsos pedagoģijas, latviešu lit. un valodas studijām Latvijas Universitātē. Tad arī ap 1990-tajiem tapa manas pirmās dziesmas ar paša sacerētiem vārdiem. Lai gan dzīvē pievērsos praktiskākām lietām un studijas Latvijas Universitātē nepabeidzu, saikni ar dzimto valodu turpināju izkopt reizēm uzrakstot pa kādai vārsmai, sacerot dziesmas un dziedot. Agrīnā skatuviskā pieredze saistās ar uzstāšanos Jelgavas studentu un Kandavas folkfestivālos, kam sekoja mākslas un mūzikas festivāli “Bildes”. Kā palēcienu savas muzikālās pašizaugsmes ceļā varu pieminēt dziesmiņas ar Ingas Gailes dzejas motīviem, kuras sākot ar šā gadsimta miju pamazām tapa vairāku gadu garumā, lai gan ar pašu dzejnieci Ingu Gaili esmu pazīstams tikai attāli. 2007. gadā digitāli tika apkopots un 2012.g. taustāmā veidā izdots pirmais šo dziesmu CD albums ar nosaukumu "Dziļi". 2015. gadā tika digitalizēts un jau plašākai publikai interneta vidē kļuva pieejams albums “Lidojošā Zivs” ar 1995. gadā pabeigto, Rīgas Skaņu ierakstu studijā ierakstīto manu pirmo dziesmu audio izlasi. Tomēr tas nebūt neatspoguļo visu veikumu (sacerēto), ir vairākas dziesmas, kas ierakstītas demo versijās un vienkārši ir, uz kaut ko cerot..




Dziesmiņas ar Ingas Gailes dzejas motīviem:

Digitāli lejuplādējami ieraksti:
* dziesmu albums “Lidojošā Zivs”: lejupielāde »
* dziesmu albums “Dziļi”: lejupielāde »


Manas dziesmas var klausīties arī internetā:


Māksla ir inscenējums, 
kurā saikne ar realitāti ir nosacīta.
Labais tonis mākslā- necel kašķi, nocel jumtus!

  / Uldis Altens /
Kultūras ironija: Pārmērīga ļaušanās mākslas mulsinošajai ietekmei
var nopietni kaitēt jūsu veselībai


Balso par kultūru, kura tiešajiem tās nesējiem - izpildītājmāksliniekiem kā minimums nosegtu izdevumus un radītu augsni to ienākumiem: ieskaties »