Man gribējās kliegt. Uzkāpt debesīs un kliegt cik spēka. Kliegt, līdz sirds sāk asiņot, bet dvēsele degsmē un savā pārpilnībā uzvirmot. Sakost zobus un tad kliegt. Sažņaugt dūres un kliegt visai pasaulei. Izkliegt vienu vienīgu jautājumu- kur ir tā "mīlestība"?! Kliegt ar pirkstiem, acīm, atbalsi un sevi visu- Mīlestība!
Un es kliedzu. Kaislīgi kliedzu, līdz aizlūza sirds un dvēsele virmojot uzliesmoja- sakožot zobus, sažņaudzot dūres,- kamēr, likās, pirksti iesakņosies delnās. Tā kliedzu līdz nemaņai, līdz, izrādījās, apsvilināju citu- kādu citu sirdi. Tad es pamodos.
Un es kliedzu. Kaislīgi kliedzu, līdz aizlūza sirds un dvēsele virmojot uzliesmoja- sakožot zobus, sažņaudzot dūres,- kamēr, likās, pirksti iesakņosies delnās. Tā kliedzu līdz nemaņai, līdz, izrādījās, apsvilināju citu- kādu citu sirdi. Tad es pamodos.
/ Dziesminieki Latvijā - esejas;
latviešu folkmūzikas bardi;
dziesminieks Uldis Altens /
latviešu folkmūzikas bardi;
dziesminieks Uldis Altens /
