Dziesminieki un citi mūzikas sacerētāji/izpildītāji
Dziesminieki no citiem radniecīgas dziesmu mūzikas sacerētājiem/izpildītājiem atšķiras ar to, ka viņu uzstāšanās vairāk ir klausāma un mazāk uztverama kā deju mūzika. Izvēloties apmeklēt dziesminieku vakarus, klausītājs ļaujās garīgam piedzīvojumam kā stāstiem ar dalīšanos sajūtās to vēstījumā.
Latviešu valodā lietotais jēdziens “dziesminieks” ir radniecīgs citu tautu apzīmējumiem - piemēram, “bards” angļu valodā vai “cantautore” itāļu valodā. Francijā šāda veida mākslinieki bieži tiek dēvēti par šansona (chanson) izpildītājiem. Franču šansons ir liriska dziesmu forma, kurā dominē teksta nozīme un emocionāla izteiksme. Šansona dziesmas bieži vien raksturo vienkārša, bet izteiksmīga melodija, kas kalpo kā fons stāstījumam – tās var būt gan romantiskas, gan ironiskas, gan sociāli kritiskas.
Lai gan šansons un, piem., latviešu tautā iecienītais šlāgeris abos gadījumos izmanto lirisku izteiksmi, tie būtiski atšķiras pēc formas un funkcijas. Šlāgeris bieži vien ir orientēts uz deju un izklaidi, savukārt šansons vairāk uz klausīšanās pieredzi un emocionālu rezonansi. Turklāt šansons viegli pielāgojas džeza vai pat kabarē stilistikai, kamēr šlāgerim raksturīga vienkāršāka harmoniskā struktūra un ritmiska regularitāte.
Vēsturiski bardi un trubadūri bija ceļojoši dzejnieki un mūziķi, kas ar dziesmu palīdzību nodeva stāstus par varoņdarbiem, mīlestību un sabiedrības norisēm. Bardi īpaši izcēlās kā tautas kolektīvās atmiņas glabātāji – viņi dokumentēja vēsturiskus notikumus un mitoloģiju, padarot tos pieejamus arī analfabētiem. Ja dziesmā tiek attēlots episks vai traģisks stāsts, tā bieži tiek klasificēta kā balāde – žanrs, kas apvieno liriku ar naratīvu struktūru.
Mūsdienu dziesminieki turpina šo tradīciju, bieži vien apvienojot romantismu ar introspektīvu vai meditatīvu izteiksmi. Viņu daiļrade var būt ietekmēta no dažādiem mūzikas stiliem – no folka un džeza līdz pat alternatīvajai mūzikai. Īpašu vietu šajā spektrā ieņem krievu bardu tradīcija, kurai raksturīga dziļa lirika, filozofiski teksti un bieži vien arī sociāli kritisks saturs.
Dziesminieku solo kompozīcijas, kurās dominē dzejisks saturs un personisks vēstījums, bieži tiek dēvētas par liriskajām dziesmām (lyric songs). Dažkārt tās tiek sauktas arī par muzikālo poēziju, īpaši, ja dziesmas teksts ir līdzvērtīgs dzejas mākslas darbam.
Par dziesminiekiem un folkmūziku
folk - tauta
music - mūzika
folkmūzika: tautas (nācijas) raksturojoša mūzika; mūzika, kuru viegli uztvert, kuru saprot un prot izdziedāt gandrīz ikviens arī bez speciālas muzikālās izglītības; mūzika ar saknēm tautas senkultūras mantojumā. Folkmūziķis - folkmūzikas izpildītājs bet ne vienmēr tās sacerētājs.
songwriter: dziesma + tās sacerētājs; un kopā ar izpildītāju vienā personā sanāktu dziesminieks (singer-songwriter). Dziesminieks ne vienmēr var asociēties ar tradicionālo folkmūziku; viņa gara darbs var būt izteikti individuāls un skart arī modernās kultūras mantojumu.
