Par autorvakariem

Mēdz uzskatīt, ka latviešu dziesminieki plašākai publikai ir ierobežoti pieejami. No vienas puses ir dzirdēts, ka šāda veida folkmūzika dzīvo (patiesi atdzīvojas) vien diskrētā savējo vidē, kura dēļ savas izsmalcinātās intimitātes reizēm pagrūti sadzīvo ar plašākas publikas uzmanību. No cita viedokļa raugoties, maz ir tādu pasākumu rīkotāju, kuri padomā arī par motivāciju, lai dziesminieks saņemtos un izbrīvētu laiku dziesmu vakara pasākumiem vai autorvakaram, un kāptu uz lielākas vai mazākas to skatuves.

Nolēmu sniegt ieskatu, tajā, ar ko man personīgi saistās doma par labi organizētu dziesminieka autorvakaru vai citu pasākumu ar dziesminieku uzstāšanos; ar ko kultūras menedžmentam tāda dziesmu vakara sakarā būtu jārēķinās un ko tādos gadījumos varētu vēlēties sagaidīt no dziesminieka puses.


Dziesmu vakara pasākumu menedžments
kultūras notikumu rīkotājiem:




Trīs soļi dziesmu vakara rīkotājiem

1. Sazināties ar dziesminieku, lai vienotos par uzstāšanos un precizētu autorvakara vai tml. pasākuma programmas saturu un laiku.

2. Pēc vienošanās ar dziesminieku iesniegt autortiesību aģentūrai (sk. info šeit: AKKA-LAA) pieteikumu *licences saņemšanai.

3. Noorganizēt tehnisko atbalstu; ja nepieciešams, tad dziesminieku ar pavadošo sastāvu paēdināt un izguldināt.

No dziesminieka puses nepieciešams

1. Izbrīvēt laiku un sagatavot programmu; izmēģināt un noskaņoties.

2. Iesniegt pasākuma rīkotājiem autorvakara programmas pieteikumu (dziesmu nosaukumi, autori, izpildītāji).

3. Būt pasākuma rīkotājiem sazvanāmam un atsaucīgam. Nodrošināties ar iespēju laicīgi ierasties un ar savu labāko sniegumu iepriecināt sasaukto publiku.


No manis kā dziesminieka sagatavošanās dziesmu vakaram (atkarībā no pasākuma nozīmes) prasa mazākais trīs dienu intensīva darba vai pāris nedēļas mazāk dinamiska repertuāra atkārtošana un savu prasmju atsvaidzināšana. Pieļauju, līdzīgi tas ir arī citiem mūziķiem, kuriem tas nav pamatarods. Lai šis laiks atmaksātos + ar laiku varētu iegādāties arī kādu labāku mūzikas instrumentu, apaugt ar pavadošo sastāvu un papildināt savas spēlmaņa prasmes, rēķiniet paši, kāda apmēra ieguldījumiem tas ir līdzvērtīgi. Paturot iepriekšminēto prātā, nesakiet, ka mēs, dziesminieki, esam publikai nesasniedzami, pirms neesat izteikuši atbilstoši tam iepriekš pārdomātu piedāvājumu.

Vēlamais honorāra minimums - pēc jūsu varēšanas un iespējām
(ja biļetes netiek tirgotas)
..bet, lūdzu, rēķinieties ar to, lai kā minimums
 jūsu piedāvātais honorārs dziesminiekam nosegtu
ceļa, uztura un uzturēšanās izdevumus

Māksla nepieder tautai, kamēr vien autors ir dzīvs (un vēl 70 gadus pēc tā nāves); katram tās darbam ir savi autori, kuru eksistenci nodrošina (labi, ja tā) autoratlīdzības un honorāri. Ja esiet skoloti kultūras menedžmenta pārstāvji- pasākumu rīkotāji,- mācieties ne tikai uzrunāt māksliniekus un sasaukt publiku, bet arī piesaistīt finansējumu!

*Piesakot un samaksājot autortiesību aģentūrai par licenci, jūs kā pasākuma rīkotāji būsiet apmaksājuši to autoru darbu izmantošanu, kuru daiļrade tiks atskaņota/izpildīta pasākumā; savukārt, pašu dzīvās mūzikas izpildītāju atalgos jūsu izmaksātais honorārs. Un tā, piemēram, samaksājot vien dziesminiekam honorāru par dzīvo izpildījumu dziesmu vakarā, tas nekādi nenonāktu pie dzejnieka, ar kura tekstiem šīs dziesminieks operē. Autortiesību aģentūra ir tā, kas licencēti samaksā katram autoram, kura darbi izskan dziesmu vakaros. Ja dziesmu vakara apmeklēšanai, piem., bibliotekā netiek tirgotas ieejas biļetes, tad licence šāda pasākuma sarīkošanai maksā vien 5,69 eur (dati: 2015.g. pavasaris). Vairāk par AKKA-LAA noteiktajiem tarifiem šobrīd Muzikālu darbu publiskai atskaņošanai: uzzini šeit...

Uldis Altens
dziesminieks un dizainers,
reklāmvides internetā speciālists

Balso par kultūru, kura tiešajiem tās nesējiem - izpildītājmāksliniekiem kā minimums nosegtu izdevumus un radītu augsni to ienākumiem: ieskaties »