Manas pirmās komozīcijas tapa 1990-to gadu sākumā, kad, ļoti gribēdams apgūt ģitārspēli, biju paņēmis rokās pašmācības grāmatu. Spēlēt gammas tā arī nepietika pacietības, tomēr pienāca brīdis, kad radās pirmais teksts un muzikālais tam pavadījums, līdz ar kuru kā mīlestības atnākšanu sapratu- esmu radījis savu pirmo dziesmu. Protams, daudzas no tām pirmajām komozīcijām ir kā pašmācības ceļā radītie eksperimenti, kuri neizceļās ne ar ko individuāli atšķirīgu, tomēr daži no šiem iespaidiem neizdzēsti joprojām ir sagūluši audiokasetēs un, iespējams, kaut kad nākotnē jau ar nobriedušāku skatījumu tiks celti dienas gaismā. Tā kā tobrīd studēju latviešu valodniecību Latvijas Universitātē un mani bija aizkustinājusi Aspazijas lirika, to vidū ir ne tikai dziesmas ar maniem tekstiem, bet arī ar Aspazijas dzeju.
Jau vēlāk, ap 1995-to gadu, radās doma ierakstīt savas dziesmas profesionālajā studijā, lai dzirdētu, tā teikt, no malas to skanējumu. Un tā Rīgas Skaņu ierakstu studijā ar Māra Lāča tehnisko atbalstu pie Alda Ermanbrika tapa mani pirmie ieraksti mikrodatu kasetē. Klausoties tos šodien, secinu, vēl joprojām tur tas dziesminieks manī ir nenobriedis. Tomēr dažas no kompozīcijām esmu ar mieru izpildīt vēl šodien.
Ap 2000-šo gadu manās rokās nonāca Ingas Gailes dzejas krājums "Laiks bija iemīlējies", kurš aizkustināja ar savu plūstošo liriku gluži kā dzidrs avots. Sāku savus jaunradītos muzikālos motīvus pakārtot Ingas Gailes dzejas tekstiem. Tā sākās dziesmiņu cikls ar Ingas Gailes dzejas vārdiem un motīviem. Kāpēc motīviem? Jo ne visās dziesmās to teksts atbilst Ingas Gailes dzejai 1:1. Reizēm tie ir divi dzejoļi vienā, reizēm izslēgtas dažas rindas vai nolieguma formas. Patīkami, ka Inga Gaile nav būtiski iebildusi pret šādu dziesmu rašanos. Tas nozīmē, ka mūsu starpā ir izveidojies radošs tandēms, kaut arī dzīvē tikpat kā tikušies neesam.
Šobrīd savas dziesmas- gan tās, kas agrāk radītas, gan pēdējā laikā sacerētās,- pārsvarā publiskoju ar interneta starpniecību. Par to, vai Uldis Altens kā koncertējošs dziesminieks atmirs un paliks vien atmiņas par kādu reiz dzirdētu savdabīgu dziesmu sacerētāju, liecinās laiks. Tā kā esmu par ikviena autora tiesībām uz materiālo atlīdzību gadījumos, kad sabiedrībai no to jaunrades tiek kāds gandarījums, arī konkrēti sev esmu definējis, ka šīm dziesmām attiecībās ar mani un publisku to izpildīšanu nav jāsaistās ar materiāliem izdevumiem, bet gan to, ka tām ir jārada ienākumus pašam autoram.
Jau vēlāk, ap 1995-to gadu, radās doma ierakstīt savas dziesmas profesionālajā studijā, lai dzirdētu, tā teikt, no malas to skanējumu. Un tā Rīgas Skaņu ierakstu studijā ar Māra Lāča tehnisko atbalstu pie Alda Ermanbrika tapa mani pirmie ieraksti mikrodatu kasetē. Klausoties tos šodien, secinu, vēl joprojām tur tas dziesminieks manī ir nenobriedis. Tomēr dažas no kompozīcijām esmu ar mieru izpildīt vēl šodien.
Šobrīd savas dziesmas- gan tās, kas agrāk radītas, gan pēdējā laikā sacerētās,- pārsvarā publiskoju ar interneta starpniecību. Par to, vai Uldis Altens kā koncertējošs dziesminieks atmirs un paliks vien atmiņas par kādu reiz dzirdētu savdabīgu dziesmu sacerētāju, liecinās laiks. Tā kā esmu par ikviena autora tiesībām uz materiālo atlīdzību gadījumos, kad sabiedrībai no to jaunrades tiek kāds gandarījums, arī konkrēti sev esmu definējis, ka šīm dziesmām attiecībās ar mani un publisku to izpildīšanu nav jāsaistās ar materiāliem izdevumiem, bet gan to, ka tām ir jārada ienākumus pašam autoram.
