..Un kastanim uzplauka zieds. Tā parasti notiek- gluži kā pie cilvēkiem,- it kā zināms, tomēr ar apbrīnu gaidīts plaukstošajos kastaņos. Ziemā, būdams kails, koks īpaši neatšķīrās no citiem, tad piedzima lapas, pavērās sveķainas, sulīgi brūnas čaulas, un mazs zaļumiņš ieraudzīja šo pasauli.
Es redzēju, kastanim uzplauka zieds, taču zieds čukstēja:
- lūk, man uzplaucis kastanis.
- un laiku pa laikam manī uzplaukst kastanis!
Jutu, nesaprotamies, un apjuku šajās pasaulēs - gluži kā cilvēkos. Zieds pagura, lapas nokrita un es aizgāju. Domāju, mēs neesam ko sapratuši, bet varbūt aizgājām mēs? Un koks, kā vienmēr klusēdams, iemiga.
Citu gadu vairs nesastapu šo ziedu kastani. Arī lapas bija citas. Un es nodomāju: viņi būs melojuši. Taču kastanis pačukstēja: tu esi cits.
Es redzēju, kastanim uzplauka zieds, taču zieds čukstēja:
- lūk, man uzplaucis kastanis.
- Mēs nākam no dažādām pasaulēm,- teica lapas, kurām koks bija sen neredzētas mājas
(gluži kā gājputniem, kas atgriežas).
- Es vienmēr šeit esmu bijis,- iebilda zieds:- un laiku pa laikam manī uzplaukst kastanis!
Gribēju izskaidrot, kāda ir patiesība,
taču zieds tikai smējās un lapas čaukstēdamas jaucās pa vidu:
- mēs visu atceramies, kā ir bijis,- skaidroja čaukstules lapas;
- arī es pazīstu savas mājas,- piebilda zieds.
Jutu, nesaprotamies, un apjuku šajās pasaulēs - gluži kā cilvēkos. Zieds pagura, lapas nokrita un es aizgāju. Domāju, mēs neesam ko sapratuši, bet varbūt aizgājām mēs? Un koks, kā vienmēr klusēdams, iemiga.
Citu gadu vairs nesastapu šo ziedu kastani. Arī lapas bija citas. Un es nodomāju: viņi būs melojuši. Taču kastanis pačukstēja: tu esi cits.
/ Dziesminieki Latvijā - esejas;
latviešu folkmūzikas bardi;
dziesminieks Uldis Altens /
latviešu folkmūzikas bardi;
dziesminieks Uldis Altens /
