Eseja par Laika Veci

   Re, mazais, lūk- pulkstentiņš. Kas tas ir? Neliels namiņš, kurā daudz ritenīšu, taču īstenībā tur- nu, tajā pulkstenī- valda laika vecis, līdzīgi kā pasakās valda ķēniņi. Cilvēki viņu nav nekad redzējuši, taču stāsta, ka viņš ir vecs večuks ar balti sirmu bārdu. Lai gan viņu neredzi, kopš piedzimi, laika vecis paņēma tevi aiz rokas un tagad staigā līdzās. Tu ej laika pēdās. Ar katru solīti topi lielāks un stiprāks, līdz piekūsti un kļūsti vecs līdzīgi vecmāmiņai un vectētiņam. Taču tas vēl ilgi, ilgi jāgaida.
   Dzirdi, kā pulkstentiņš tikšķ? Kad viņš noklaudzēs tik pat reižu, cik zvaigznītes debesīs, tu būsi liels.

* * *

   Un tu, visu zinātāj, pazīsti laika veci- vīru, kuru neesi redzējis? Mazs būdams, teciņiem vien viņam sekoji. Večuka soļi bija lēni, un viss likās interesants, ko tev rādīja.
   Tev bija bail no tumsas, jo no turienes tu nāci. Tev patika krāsas, jo ar viņām tumsu balina. Tas bija tik jauki!
   Nenojaušot esi sācis nesteigties. Tavs solis ir spēcīgs, bet vecītis sarāvies maziņš, un nemaz nemani, kā viņš tev teciņiem vien līdzās tekalē, teciņiem vien. Tu esi sācis šķiesties ar krāsām. Tu nogursti meklējot. Bet labi vien ir- laiks nemīl pieticīgos.
   Tavs solis kļūst gausāks, līdz saproti, ka nekāda laika veča nav. Tu pats esi vīrs ar savu sirmumu un kādu jau sen paņēmis pie rokas, lai atbalinātu savu dzīvi.

/ Dziesminieki Latvijā - esejas;
latviešu folkmūzikas bardi;
dziesminieks Uldis Altens /


 ..uz sākumu         CD albums *DZIĻI* 



Balso par kultūru, kura tiešajiem tās nesējiem - izpildītājmāksliniekiem kā minimums nosegtu izdevumus un radītu augsni to ienākumiem: ieskaties »