Eseja par lapkriti

   Ir tāds gadalaiks, kas spēj izšķirt- kur rudenī priekšnojautas liek nosirmot; bet viņi, spītējot baltajam mieram, sviež izaicinājumu tieši sejā. Tie sadedzina visu nepastāvīgo, kas saista pie pasaules, un ieiet sevī kvēli raudot.
 
Kādam paliek vieglāk, bet kokos tobrīd gaudo vējš. Un tomēr- kaut rudenī tie gauži raud, asaras ir vieglas. Zeme tās neuzsūc. Tā vēl ilgi saglabā uz delnas šo neprātu, ko ļaudis parasti steidz novākt tik ļoti.
   Bet tieši rudenī atklājas raksturs. Tur tas mājo- tēlā un toņos,- tad izlīst krāsās- dzeltenīgi ugunīgā sadegšanā, kvēlā pārtapšanā un citā būtībā. Bet es šķirstu lapas un meklēju gaišzilu, es ceru uz nelielu cerībiņu.
 
  Tā viņi izkliedzas, izraudas un nonāk vieni īstenības priekšā. Un nonākot īstenības priekšā, tie paliek vieni.

/ Dziesminieki Latvijā - esejas;
latviešu folkmūzikas bardi;
dziesminieks Uldis Altens /


 ..uz sākumu         CD albums *DZIĻI* 



Balso par kultūru, kura tiešajiem tās nesējiem - izpildītājmāksliniekiem kā minimums nosegtu izdevumus un radītu augsni to ienākumiem: ieskaties »