Pāris dienas iepriekš pēc ilgstošas muzikālās klusēšanas biju nolēmis tomēr paņemt ģitāru rokās, lai kaut vai priekš sevis ko uzdziedātu. Man pašam par pārsteigumu izrādījās, ka ģitārai pēdējās divas stīgas no dīkstāves bija jau apsūbējušas, bet ceturtā stīga vispār pārtrūkusi. Ja tā nebūtu mana ģitāra, nodomātu, ka ar tās īpašnieku ir noticis kas nelāgs un, reku, ir zīme - stīgas apsūbē un trūkst pašas no sevis. Bet tik ļoti māņticīgs nemaz neesmu..
Vārdu sakot, ar skubu ņēmos skatīt, kas labojams. Izrādījās, pārtrūkušo stīgu var noīsināt un lietot tālāk, bet pārējām notraucu apsūbējumu, uzskaņoju ģitāru no jauna un varēju ļauties divtuvībai ar kādu no savām dziesmām.
Visa veida dziesmošana, kas sirdij tuva, ierauj sevī kā atvarā. Un varbūt tāpēc nemīlu pārāk tai ļauties - sirds atveras, prāts iemieg, un nevar zināt, kā tas varētu izvērsties tālāk. Kā nekā dzīvojam pragmātisku apsvērumu laikmetā, kur pat aiz visdziļākās sirsnības cilvēkiem, viņiem pašiem to apzinoties vai arī ne, tomēr slēpjas katram savs aprēķins, kā un vai ir iespējams ar to visu izdzīvot. Bet, esot kopā vien ar sevi, nav no kā īpaši slēpties - varu uz to brīdi kā savā dvēseles paisumā būt gana atkailināts, lai pēc tam no bēguma neciestu.
Un tā jau notiek, ka pēc vienas dziesmas gribās uzdziedāt vēl kādu, tad vēl un vēl pa kādam motīvam uz ģitāras izspēlēt, līdz atklājas kas jauns. Tam seko vārdi, kurus kā prāta vētrā es vienkārši izdziedu no sevis tajā secībā, kādi tie tobrīd formējas. Šīs pirmās rindas parasti aizmirstās, bet brīdī, kad saprotu, te var rasties jauna dziesma, ņemu rokās jau rakstāmo, apsēžos pie baltas lapas un kopā ar jaunatklāto muzikālo motīvu, lai arī jau ar citiem vārdiem, tomēr tiecos aptvert tās sajūtas un domu, kuras bija dzimušas tajā pirmajā maģiskajā dziesmas tapšanas brīdī. Un reizēm ir arī tā, ka šie pirmie iespaidi dziesmas tapšanas brīdi pārdzimst jau citos iespaidos, bet pēc vairākām tādām saspēles reizēm, ja burvība nepagaist, tad varu teikt, ka šīs apzinātās atklāsmes ir pārtapušas kādā jaunā dziesmā. Un, šeku reku, mans 2018. gada pirmais (bet, cerams, ne vienīgais) šā gada jaunrades darbs dziesmas "Un reizēm ir arī tā" veidolā (sk. video), fiksēts fonogrammā ar tiem pieticīgajiem tehniskajiem līdzekļiem, kādi manā rīcībā ir uz šo brīdi:
Vārdu sakot, ar skubu ņēmos skatīt, kas labojams. Izrādījās, pārtrūkušo stīgu var noīsināt un lietot tālāk, bet pārējām notraucu apsūbējumu, uzskaņoju ģitāru no jauna un varēju ļauties divtuvībai ar kādu no savām dziesmām.
Visa veida dziesmošana, kas sirdij tuva, ierauj sevī kā atvarā. Un varbūt tāpēc nemīlu pārāk tai ļauties - sirds atveras, prāts iemieg, un nevar zināt, kā tas varētu izvērsties tālāk. Kā nekā dzīvojam pragmātisku apsvērumu laikmetā, kur pat aiz visdziļākās sirsnības cilvēkiem, viņiem pašiem to apzinoties vai arī ne, tomēr slēpjas katram savs aprēķins, kā un vai ir iespējams ar to visu izdzīvot. Bet, esot kopā vien ar sevi, nav no kā īpaši slēpties - varu uz to brīdi kā savā dvēseles paisumā būt gana atkailināts, lai pēc tam no bēguma neciestu.
Un tā jau notiek, ka pēc vienas dziesmas gribās uzdziedāt vēl kādu, tad vēl un vēl pa kādam motīvam uz ģitāras izspēlēt, līdz atklājas kas jauns. Tam seko vārdi, kurus kā prāta vētrā es vienkārši izdziedu no sevis tajā secībā, kādi tie tobrīd formējas. Šīs pirmās rindas parasti aizmirstās, bet brīdī, kad saprotu, te var rasties jauna dziesma, ņemu rokās jau rakstāmo, apsēžos pie baltas lapas un kopā ar jaunatklāto muzikālo motīvu, lai arī jau ar citiem vārdiem, tomēr tiecos aptvert tās sajūtas un domu, kuras bija dzimušas tajā pirmajā maģiskajā dziesmas tapšanas brīdī. Un reizēm ir arī tā, ka šie pirmie iespaidi dziesmas tapšanas brīdi pārdzimst jau citos iespaidos, bet pēc vairākām tādām saspēles reizēm, ja burvība nepagaist, tad varu teikt, ka šīs apzinātās atklāsmes ir pārtapušas kādā jaunā dziesmā. Un, šeku reku, mans 2018. gada pirmais (bet, cerams, ne vienīgais) šā gada jaunrades darbs dziesmas "Un reizēm ir arī tā" veidolā (sk. video), fiksēts fonogrammā ar tiem pieticīgajiem tehniskajiem līdzekļiem, kādi manā rīcībā ir uz šo brīdi:
Vārdi, mūzika un izpildījums: Uldis Altens
Latviešu akustiskās folkmūzikas dziesminieks Latvijā
